Pro Pilkki 2LV

Piesakamies uz turniriem...

paligs — Sat, 26 Mar 2011 07:56:23 GMT

Piesakamies uz turniru .

Latgales 2011.gada čempionāts zemledus makšķerēšanā 1.posms

pikki2 — Wed, 05 Jan 2011 15:22:23 GMT

Nolikums

Sacensību mērķis.
Popularizēt makšķerēšanas sportu, kā veselīgu un aktīvu sporta veidu. Noteikt 2011.gada labākos Latgales sportistus zemledus makšķerēšanā.

Vieta un laiks.
Latgales čempionāts notiek 2 posmos.

Sacensības notiks:
1.posms Feimaņu ezerā, pie Feimaņu peldētavas.
2.posms ( precizēsim pēc pirmā posma).
1. posms 16.janvārī .
2. posms 5. martā.

Pulcēšanās un dalībnieku reģistrācija sacensību vietā no plkst.8.00 līdz plkst. 8.45, sacensību atklāšana plkst. 9.00.
Čempionāta galvenais tiesnesis Elgasts Dimants (LMSF), tiesnesis Žanna Kufina (Preiļu BJSS).
Ņemot vērā ledus situāciju, sacensību laiks un var tikt mainīts. Par to ne vēlāk, kā piecu dienu laikā pirms sacensību sākuma organizatori informē visus, kas pieteikušies.

Sacensību dalībnieki.
Sacensībās piedalās komandas un dalībnieki no Latgales pašvaldībām un rajoniem. Sacensībās komandu skaits netiek ierobežots. Sacensībās piedalās komandas, kuru sastāvā startē 4 sportisti, kā arī individuāli - neierobežotā skaitā (dalībniekiem jāatsūta komandu nosaukums, sastāvs ar dalībnieku vārdiem, uzvārdiem un kontakttālruņiem ).
Par sportista maiņu jāpaziņo pirms katra posma sākuma. Visi, kuri pieteikti kādas komandas sastāvā, visā čempionāta gaitā drīkst pārstāvēt tikai komandu, kurā viņi ir pieteikti.
Par līdzdalību katrā posmā- dalības maksa ir 6 Ls (no katra sacensību dalībnieka).
Dalības maksa jāpārskaita uz kontu: Saņēmējs - Akciju sabiedrība „SEB Latvijas Unibanka”, konta numurs LV 50 UNLA 0091 0220 8536 0 Žannai Kufinai - ar norādi zemledus sacensībām. Komandu, dalībnieku pieteikumus sūtīt pa faksu : Preiļu „BJSS” : fax. Nr. – 5322649, vai e-pastu: zannaku@inbox.lv: , Žannai Kufinai. Komandas tiek reģistrētas pēc dalības maksas nomaksāšanas.

Sacensību noteikumi.
Sacensības notiek pēc LMSF zemledus makšķerēšanas sacensību noteikumiem.
Makšķerēšana sacensību rajonā, ieskaitot rezerves joslu, dienu pirms sacensībām nav atļauta, par to atbildīgs ir organizators. Sportistam jābūt diviem karodziņiem, ar ko atzīmēt savus āliņģus, makšķerējot vienam no tiem jāatrodas uz ledus ne tālāk kā 50cm no āliņģa.
Zivis nedrīkst nomest sniegā vai uz ledus, tās jāglabā maisiņā vai kastē.
Dalībnieki drīkst makšķerēt, urbt caurumus vai aizņemt vietu ne tuvāk kā 5m viens no otra.
Sacensībās drīkst makšķerēt vienlaicīgi ar vienu makšķerīti un vienu mormišku, kas nav lielāka par 10 mm un bez papildus svariņa.
Sacensību beigās sportisti ievieto zivis plastikāta maisiņā un nodod tiesnesim.

Sacensību dalībnieks, atrodoties uz ledus, tikai pats ir atbildīgs par risku un drošības noteikumu ievērošanu!

Sacensības notiek pilnā saskaņā ar Makšķerēšanas noteikumiem LR ūdenstilpēs, kā arī ievērojot citus attiecīgajā vietā spēkā esošos likumus, noteikumus un normas. Katram dalībniekam jābūt klāt derīgai makšķerēšanas kartei.

Uzvarētāju noteikšana.
Par uzvarētāju individuālā vērtējumā kļūst sportists abos posmos kopā ieguvis mazāko punktu skaitu . Vienādu punktu skaitu gadījumā augstāku vietu iegūst sportists, kuram lielāks kopīgais noķerto zivju svars . Par nepiedalīšanos kādā no posmiem sportists saņem punktus, atbilstošus vietai, kas seko pēc pēdējās.
Komandu vērtējumā augstāko vietu iegūst komanda, kurai, skaitot divu posmu kopvērtējumu, ir mazākā komandas dalībnieku vietu summa. Vienādu punktu skaita gadījumā priekšroka ir komandai, kurai ir lielāks noķerto zivju svars.

Uzvarētāju apbalvošana.
Labākās trīs komandas tiek apbalvotas ar kausu, diplomiem un piemiņas balvām. Uzvarētājs individuālajā vērtējumā, kā arī uzvarētāja komanda iegūst Latgales 2011. gada čempiona titulu zemledus makšķerēšanā.
Pirmo trīs vietu ieguvēji individuālā vērtējumā katrā posmā tiek apbalvoti ar organizatoru dāvātām balvām, pirmo trīs vietu ieguvēji čempionāta kopvērtējumā tiek apbalvoti ar medaļām un piemiņas balvām.

Piezīme: Dalības maksā tiek iekļauta balvu, kausu, medaļu iegāde, licence, kā arī tiks nodrošinātas karstas pusdienas visiem dalībniekiem.

Kontakta tālruņi: Elgasts Dimants- mob. 26619939; 28757027; Žanna Kufina – mob. 29919366.

Lielākais makšķernieku veikals Eiropā!

GodMode — Wed, 05 Jan 2011 02:46:06 GMT

anglers best choice

Labākais, Lielākais, Lētākais veikals kādu jebkad ir nācies redzēt. http://pikki2.ucoz.lv sadarbības partneris!

Daudzas preces pat līdz 40% lētāk nekā Latvijas vislētākājā interneta veikalā! Visām precēm ir EU garantija un garantijas ietvaros katra iegādātā prece tiek apaklpota autorizētajos servisos arī Latvijā.Piegāde no 10Ls.

Meklējam autohostu uzturētājus!

pikki2 — Tue, 04 Jan 2011 21:35:32 GMT

Meklējam hostu turētājus, kuriem piešķirsim moderatoru un administratoru privilēģijas, kas nozīmē arī visus iespējamos bonusus piedevām.

Atbalstām jaunu komandu veidošanu un meklējam arī komandu kapteiņus, izmantojiet forumu, lai varētu ātrāk izveidot kontaktus arī ar pārējiem Propilkki spēlētājiem.
Komentāros šeit zemak rakstiet, savas hostu adreses, darba laikus u.t.t

Lašu cope Norvēģijā

GodMode — Tue, 04 Jan 2011 21:25:55 GMT

Makšķerēšanas licence

Makšķerniekiem, kuri ir sasnieguši 16 gadu vecumu un ir gatavi makšķerēt lašus, foreles upēs un ezeros ir jāpērk licence. Licence ir gadskārtēja un derīga no 01/04/200...līdz 31/03/200...

Lai licence būtu derīga, uz tās ir jābūt makšķernieka parakstam. Lai apliecinātu licences derīgumu, ir jāuzrāda inspektoram personas apliecinoši dokumenti pēc pieprasījuma. Licence ir personiska un nedrīkst izmantot vai nodot trešajai personai.

Gadskārtēja licences cena uz lašiem, forelēm.

Individuāla licence – 210 NOK

Ģimenes (precētu vai pāru ar bērniem vecumā no 16-18 gadiem vai pieaugušais ar bērnu no 16-18 gadu vecumā) – 340 NOK

Licenci var iegādāties arī internetā: http://www.inatur.no/fiskeravgift/

Nozaudēta licence

Tie, kuri ir iegādājušies licences saņem uz e-pastu apstiprinājumu. Ja kaut kādu apstākļu dēļ licence tiek nozaudēta, tad var izprintēt apstiprinājumu par licences iegādi. Ja e-pasts ir izdzests, esat reģistrēts lietotājs http://www.inatur.no/fiskeravgift/, varat sakontaktēties un lūgt pēc jauna apstiprinājuma.

Dezinficēšana

Pēc Norvēģijas noteikumiem visiem makšķerēšanas piederumiem ir jābūt dezinficētiem vai arī jāuzrāda derīgs dokuments, kas apliecina par dezinfekciju.

Piederumus var dezinficēt ierodoties Norvēģijā.

Naktsmītnes

Norvēģijā var atrast daudz un dažādas naktsmītnes, viss atkarīgs no gaumes un maciņa biezuma. Ja esat nolēmuši ceļot „karstajā sezonā” uz tūristu populārākajām vietām, tad naktsmītnes ir ieteicams jārezervē iepriekš.

Sadarbībā ar „Norvēģijas lāšu makšķerēšanas asociāciju” saimnieki pie kuriem brauc makšķerēt, piedāvā malšķerēšanas paketes (naktsmītnes, licences, pārtika un gids)

Tiek piedāvāts 3 veida naktsmītnes parasti:

· Kotedžas

· Lauku mājas

· Viesnīcas

Kotedža

Atrodas tuvu pie upēm. Lauku mājās un viesnīcās parasti būs katram sava istaba pieejama, bet kotedžā ir jādalās ar citu cilvēku.

Kotedžas ir apgādātas ar tualetēm/dušu, virtuvi (ar virtuves piederumiem), viesistabu un ēdamistabu.

Lauku mājas

Sadarbībā ar „Norvēģijas lašu makšķerēšanas asociāciju” piedāvā naktsmītnes „Lauku mājas”. Vairākums šādas lauku mājas ir pieejamas centrālnorvēģijā, Trondelag reģionā. Lauku māju saimnieki rūpējas par viesu viesmīlību, nodrošina ar nepieciešamām ērtībām (naktsmītnes, virtuves piederumi utt), kamēr viesi dzīvo. Dzīvojot pie saimniekiem, var iejusties un izbaudīt Norvēģu ģimenes ikdienas dzīvi. Parasti tiek piedāvātas naktsmītnes no 4-6 cilvēkiem.

Viesnīca

Tās atrodas netālu no upēm. Viesnīcas ir mazi ģimenes uzņēmumi. naktsmītnes ir celtas, kā guļbūves un tajās ir lieliska atmosfēra. Makšķerēšanas sezonā vadība un personāls ir noslogoti no praktiskā viedokļa makšķerēšanā. Personāls palīdz makšķerniekiem tikt pie galvenā mērķa – noķert lašus.

2011.gads ir klāt

pikki2 — Tue, 04 Jan 2011 16:02:30 GMT

Ir sācies 2011.gads, pēc dažām dienām ari mums paliek jau 2 gadi.

Daudz vai maz?
Gan daudz, gan maz.
Vairāk kā 400 copes cienītāju ir reģistrētie lietotāji, vairāk kā 500 apmeklējumu mēnesī ir stabilitātes rādītājs, ka šī vietne
vēl joprojām ir un būs uz strīpas.
Gājis ir visādi, ir bijuši priecīgāki un ne tik priecīgi brīži.
Konkurenti ir nākuši un gājuši, tā arī nespējot neko izdarīt, lai noturētu copmaņu interesi par savām lapām. Šis nav komerciāls projekts, tādēļ ar mēs savas aktivitātes nespējam noturēt vajadzīgajā līmenī, tomēr mūs visus vieno kopīga mīlestība ne tikai pret Propilkki, bet arī pret copi, kā dzīvesveidu, viedokļu un pieredzes apmaiņu. Lasīt tālāk.

Adventes Vainags

paligs — Fri, 03 Dec 2010 06:42:57 GMT

Ziemassvētki nāk

Stradādājoši autohosti

paligs — Thu, 04 Nov 2010 09:37:52 GMT

На 28 сентября работающие автохосты:

IP: 80.90.117.105 (Ukrop- Volgafishing)
IP: 78.56.95.154 Antledo
IP: PROPILKKI.SERVEGAME.ORG
IP: 193.189.68.114 (R.C.SU Oleg) по 30 минут
IP: 188.134.18.199 fishing-spb 15мин

Karpu makšķerēšana ir vienīgais sporta veids, kurā panākumus var gūt, saldi guļot.

pikki2 — Sun, 05 Sep 2010 07:09:27 GMT

Ja tranšeju metode gūs atzinību, tas nozīmēs tikai vienu — karpistu inventāram līdzās daudzām citām ekstrām (to skaitā ir, piemēram, "karpu lūpu krāsa", proti, dezinficējoša ziedīte, ar kuru ieziest to vietu karpas mutē, kurā tai bija iedūries āķis, un matracītis, uz kura saudzīgi nolikt izvilktu karpu pirms laišanas atpakaļ, lai krasta smiltis nenorīvētu tās gļotu kārtu) nāks klāt arī speciālās karpistu lāpstas un tranšeju interjera piederumi.

Un kāpēc gan tas viss, lūpu krāsu ieskaitot, lai netiktu ziedots karpām, kuras to kaislīgākie vilcēji uztver nevis kā zivis, bet kā mīļākās: pirms atlaišanas atpakaļ ūdens stihijā viņi savas resnās nāras mīļi nobučo.

KARPISMA DESMITGADE

Pirms desmit gadiem šādu bučotāju Latvijā tikpat kā nebija — visas izvilktās dižkarpas tika liktas galdā. Šodien makšķerēšana tīri sportiska copes prieka pēc te jau kļuvusi tik populāra, ka šā sporta veida guru makšķernieku kluba Cyprinus carpio biedrs Aivars Rudzinskis var atļauties teikt: "Vairs īpaši neslēpju vietas, kurās mēs ķeram, jo karpu makšķerēšanas kultūra ir attīstījusies pietiekami, lai nebūtu jāuztraucas, ka ezeriņu tūlīt izķers."

Tiesa, ne visi karpisti ir tik atklāti. Piemēram, mākslinieks Edgars Vērpe, kurš pēdējos trīs gados kļuvis par kaislīgu karpu copmani, kad saku viņam, ka par viņa izvilkto astoņpadsmitnieci rakstīšu "izvilka Piebalgā", iebilst: "Nē, tas par tuvu, raksti — izvilka Vidzemē!"

Izdevniecības Lilit līdzīpašnieks Aivars Rudzinskis ar karpu copi saslima pirms desmit gadiem Volgas lejtecē, kuru inspicēt bija devusies latviešu makšķernieku ekspedīcija. Pirmajā vakarā Aivars sev, citiem un arī pašai deviņniecei karpai par brīnumu izvilka to laukā cauri tādiem zemūdens krūmiem, kādos zivij par 99 procentiem bija garantēta noraušanās. Viņš pats gan apgalvo, ka īstais āķis lūpā viņam tomēr bijis vietējā jēgera stāsts par itāļu makšķerniekiem, kas te atbraukuši pirms latviešiem un uz krāsainām bumbiņām vilkuši karpas tā, ka rokas sāpējušas. Aivars, kuru interesē viss, kas ir jauns un savādāks, mājās uzreiz internetā noskaidrojis, kas tās par bumbiņām, un pēc gada Volgā jau ieradās, bruņojies ar boilām.

Ja toreiz nekas nebūtu ķēries, viņš droši vien karpām būtu metis mieru. Taču copes bija, un tagad Aivars ir viens no aktīvākajiem latviešiem, kas ar karpu makšķerēšanu nodarbojas sportiskā līmenī. "Tagad ķeru tikai mačos, kas lielākoties ir ārvalstīs. Latvijā — ja gribas pabūt pie dabas, pabūt vienam vai kaut ko palasīt. Spiningojot grāmatu nepalasīsi."

Latvijā rezultāts Aivaram tagad vairs neesot tik svarīgs kā vēl pirms dažiem gadiem, kad gribējās dabūt arvien lielāku zivi un izmēģināt dažādas iebarošanas stratēģijas. Toties sacensībās, kurās ir iespēja savu darbību salīdzināt ar citiem, uzvaras dod lielu gandarījumu. Ja noķersi piecas zivis, bet blakus kāds noķers septiņas, īsta prieka nebūs.

MATA SISTĒMA

Pasaulē karpu makšķerēšana ir pamatīga industrija. Anglijā vien iznāk 13 karpu žurnālu. Līdzās pasaules čempionātiem karpu makšķerēšanā katru gadu notiek arī "karpu NHL" — starptautiski komercmači ar dalības maksu un vērtīgām balvām. Britu un dažu citu valstu slavenākie karpu makšķernieki parasti piedalās tikai tajos.

Britu carp fishing tradīcijas ir vissenākās, viņi ir izgudrojuši boilas, mata sistēmu — gandrīz visu, uz kā turas modernā karpu makšķerēšana. Ja tu makšķerē ar pludiņmakšķeri un aizķer karpu, tā nav nekāda carp fishing. Karpu makšķerēšana nozīmē divas gruntsmakšķeres, vairākas dienas ilgu izbraucienu, mata sistēmu (ēsma, parasti boila, bet var būt arī tārpiņi vai kukurūzas graudi, ir uzvērta pie āķa izliekuma piesieta tieva mata galā, lai karpa ierij ēsmu un, uzreiz spļaujot to ārā, iecērt āķi lūpā, tātad izvilkta ir viegli noņemama no āķa) un noķertās zivs atlaišanu. Sacensībās ir atļauts makšķerēt tikai ar mata sistēmu.

Pasaules karpu copes rekords nupat ir pārsniedzis 40 kilogramu robežu. Populārākajos dīķos makšķernieki lielākās karpas, kuras jau daudzreiz ir izvilktas un atlaistas, sauc vārdos, un, satikušies pie ūdens, cits citu informē: "Berta šodien neņem… Bonija arī ne, tikai sūkā…" Nekādu prieku karpai vilkšana nesagādā, tāpēc runāt par piesardzības izzušanu daudzreiz atlaistai zivij nav pamata.

Vēl pirms gadiem trim Latvijā nopietnus karpistus varēja saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem, bet nu jau viņu esot simtos, stāsta Rudzinskis. Augot šīs copes popularitātei, tiek atklāti arvien jauni ezeriņi, kuros karpists var gūt spilgtas emocijas. Rudzinskis ir gatavs apgalvot, ka tagad pusē mūsu ezeru prasmīgs makšķernieks var dabūt laukā karpu. "Pirms diviem gadiem, izvilcis karpu kādā ezeriņā, tu nedrīkstēji to teikt, jo citādi pēc pāris dienām tur sēdētu simt makšķernieku ar putrām un samoduriem. Patlaban šādu ezeriņu jau ir daudz. Vajag tikai drusku laika, un gan jau tiks izvilkta arī divdesmitpiecniece." Oficiāli reģistrētais Latvijas karpu makšķerēšanas rekords pagaidām ir 19,7 kilogrami.

TIKAI NESASTEIGT!

Rudzinskis man ir kilometru priekšā — savu pieredzi karpu lietās pieticīgi vērtē reklāmas aģentūras Adell Saatchi&Saatchi direktors Varis Lāzo. Sevi par nopietnu karpistu viņš uzskata piecus gadus un pieskaitāms tiem, kuriem sacensības nav tik svarīgas kā tā bauda, ko gūst vērojam dabu. Labākais, ko citi makšķernieki varētu mācīties no karpistiem, ir noķerto zivju atlaišana, viņš saka. Sākot no noteikta izmēra, karpistam vairs ne prātā nenāk izvilkto karpu paturēt. Kāpēc paturēt, ja pēc gada tā var būt paaugusies lielāka un sagādāt vēl satraucošākus mirkļus?

Karpu makšķerēšanā Vari visvairāk saista process. Tam esot stratēģiska pieskaņa, jo divu vienādu situāciju nekad nav. Karpu makšķerniekam stratēģija ir jāpārdomā ilgāk, tā ir komplicētāka. "Veids, kā tu copes dienā tiec līdz pirmajai lielajai karpai, ir pietiekami ilgs un sarežģīts, lai gandarījums būtu īpašs."

Lāzo senāk ir vilcis gan līdakas, gan sapalus, tomēr izvilkta liela karpa sniedzot vislielāko prieku: esi izdomājis līdz galam un piemānījis uzmanīgo un lielo zivi. "Vislielākais gandarījums ir tad, ja, ķerdams pēc tā paša principa, kuru biji izvēlējies, tu tajā dienā noķer arī otru karpu. Tad ir skaidrs, ka tā nav tikai plika veiksme, bet tava gudrība: esi atklājis to ideju, kā karpu šajā vietā šajā dienā piemānīt."

Pirmā lieta, ko karpistam vajadzētu zināt, nonākušam jaunā vietā, — vai karpas tur vispār dzīvo. Uz dullo braucot karpās, lomu var iznākt gaidīt ļoti ilgi. Piemēram, ir zināms, ka Ventā karpas ir, taču nepareizā posmā vari sēdēt tukšā nedēļām ilgi.

Otra svarīga lieta, sākot karpu copi, — tikai nesasteigt, stāsta Varis. "Tu atbrauc, ieraugi ūdeni, pamani, cik skaista daba, sajūti saviļņojošu pacēlumu un gribi pēc iespējas ātrāk iemest makšķeri. Taču jādara otrādi. Dažreiz šo vēlēšanos ātri iemest apspiežu burtiski ar varu: vispirms apsēdies, padomā kādu pusstundu un pavēro ūdeni." Jebkura zivs sevi agri vai vēlu nodod, arī karpa. Ja tev ir iespēja, iebrauc ar laiviņu, ja ir eholote, ieliec to, lai saprastu, kas ar grunti notiek. Pirmo stundiņu ziedo, lai saprastu, kas šajos ūdeņos darās, kurā vietā labāk iekārtot savu makšķerēšanas vietu — tepat vai simt metru tālāk. Ar karpām nevar kā ar līdakām — aizskriet uz dažām stundiņām paspiningot, un mājās. Karpu makšķerniekam minimālais copes ilgums ir diennakts. Inventāra salikšana vien prasa stundu, tikpat arī noņemšana.

Pirmie soļi karpu makšķerēšanā nav dārgi. "Nav jau uzreiz obligāts elektroniskais signalizators," iesācējam Aivars Rudzinskis iesaka tikai vienu: netaupīt iebarošanas ēsmu. Toties ar laiku, ja gribi labākas sekmes, iespējas ieguldīt naudu karpu copes inventāra uzlabošanā ir gandrīz bezgalīgas: džips, kurš līdz augšai tiek piekrāmēts ar rīkiem un ēsmu, laiva, telts, labi kāti un spoles, kas maksā, sākot no 200 latiem. Tādu karpista smalkumu kā radiovadāmo kuģīti Rudzinskis nav iegādājies — bez tā viņš varot iztikt. Ar šādu kuģīti var ēsmu un āķi pa radio aizvadīt, teiksim, līdz kāda krūma pazarei, kur tu to nekādi nespētu iemest ar makšķeri. Tur kuģītis izgāž kravu un atbrauc atpakaļ. Kuģītim var arī uzlikt eholoti ar raidītāju, lai tu, krastā sēdēdams, varētu ekrānā redzēt, kāda ir gultne vietā, kur esi kuģīti nosūtījis. Ja vēl uz kuģīša uzliec GPS navigatoru, vari tajā atzīmēt punktus, kuros ķeras, un pēc tam vadīt kuģīti ar ēsmu vairākus simtus metru tālu arī tumsā. "Katrs, kuram ir lieki pāris tūkstoši latu, var tikt pie tāda kuģīša," Rudzinskis jau redzējis tādus arī Latvijā.

ZEMŪDENS ŠAHS

Sportistam dažos mačos nākas samest ūdenī turpat simt kilogramu ēsmas. Boilas maksā ne lētāk par 10 latiem kilogramā. Ja sacensību galvenā balva ir tūkstošos, izšķērdība var atmaksāties. Rudzinskis boilas taisa pats: tas ļaujot piedāvāt karpai kaut ko savādāku, citādi maču nenovinnēsi. Boilas pamatsastāvs ir ola, dažādi milti un atraktori, smaržvielas, šķidrās barības vielas, ēteriskās eļļas un tā tālāk. Labā boilā ir vismaz 20 sastāvdaļu. Dažs latvju karpists visai nopietni ir apsvēris, kādu efektu dotu zālītes pievienošana boilai.

Latvijā karpistam ir ļoti daudz ūdeņu, kurus briti sauc par virgin waters, burtiski — nevainīgi ūdeņi. Tie ir ūdeņi, kuros karpa nav redzējusi boilu. Karpistam, kurš nolēmis makšķerēt šajos "jaunavīgajos ūdeņos", vispirms tur dzīvojošās karpas jāpieradina pie boilām. Ja paveiksies, izdosies pieradināt pāris dienās, bet tas var prasīt arī mēnesi. "Karpa ir ziņkārīga," stāsta Varis. "Pagaršos vienu boilu, otru, un, ja viņai tā garšos, lieta aizies."

Lai pats atklātu visas iespējamās nianses, karpistam būtu vajadzīgi vairāki pie ūdens nosēžami mūži. Tāpēc intensīvi tiek studēta karpu literatūra. "Šajās grāmatās kungi, kuri to vien dara kā nodarbojas ar karpu makšķerēšanu, ir izspēlējuši ntos scenārijus un izveido kādu desmit labāko scenāriju topu: "Pamēģiniet šo, jo man tas bieži ir strādājis…" Teiksim, viņi izpēta, kura no septiņām sviniņu formām nodrošina vislabāko karpas pieciršanos, kurš no daudziem pavadiņu siešanas veidiem būtu ieteicamākais... Kombināciju skaits ir neierobežots — kā šahā! Ir atklātnes, gājieni, kombinācijas…" stāsta Varis. Viņa iecienītākā "atklātne" senāk bija kartupelis. Ja ar boilu nekas nenotika, viņam vienmēr bija līdzi mazi pusvārīti kartupelīši, ko piedāvāt karpām. Tagad Varis no kartupelīša ir atteicies — ilgtermiņā boila tomēr strādājot labāk. Kartupeli viņš tagad sauc par īstermiņa pārtiku, kas ūdenī ātri zaudē garšas īpašības.

Varis pats boilas neēdot, bet kārtīgi izsmaržojot gan. Viņš ir atklājis citu efektīvu metodi, kā pārbaudīt boilu gastronomisko vērtību. Vakarā vietu, kur sēž karpists, bieži nāk apciemot pelītes. Tad nu Varis viņas uzcienā ar dažādām boilām: sadrupina gabaliņus un paber pelēm priekšā. Ja peles kādu boilu neēd, arī karpai nav jēgas piedāvāt. Peles esot konsekventi izvairījušās no dažas labas firmas boilām ar aizdomīgi ķīmisku smaržu.

TREŠKLASNIEKI

Visai informācijai izurbties cauri karpistam nav ne iespējams, ne arī nepieciešams. Piemēram, Varis negrasās lietot GPS: jāatstāj drusku mistikas, netveramais, veiksmes iespēja. "Man patīk viss, kas notiek apkārt, ne tikai vilkšana. Mājās nekad nepieceltos četros no rīta un neredzētu saullēktu vasaras rītos, dzērves, kas nolaižas tev blakus, mežacūkas…."

Šogad Varis sēdējis pie maza ezeriņa Kurzemes pusē un pēkšņi dzirdējis, ka kāds laužas cauri brikšņiem gluži kā cilvēks. Beigās pārdesmit metru attālumā uz ceļa izlīdušas divas lielas mežacūkas. "Bijām nobijušies ne pa jokam, saklausījušies par mežakuiļiem un mammām ar bērniem. Iedarbināju mašīnu, ieslēdzu lukturus, lēnām braucu klāt un bildēju cūkas ar fotoaparātu, bet tās netaisījās bēgt, tikai pašās beigās lepni pagriezās un aizgāja."

Ziemā Varis tagad cenšas pastrādāt vairāk, lai vasarā varētu ilgāk sēdēt pie ūdeņiem. Ja karpu sezonu gribas pagarināt, latvietim jābrauc uz siltākām vietām. Varis, tāpat kā daudzi citi mūsu karpisti, ir iecienījis Spānijas upi Ebro. "Tā ir mana rekordzeme gan lieluma, gan skaita ziņā. Te izvilku savu deviņpadsmitnieci. Tas bija dienā, kad ar partneri izcēlām 19 no 29 vilcieniem, un neviena karpa nebija mazāka par pieciem kilogramiem."

Gids, kurš latviešus Spānijā sagaidījis, bijis brits, kurš karpas makšķerē 20 gadus. Kad atklājies, ka viņš nezina, kā karpa garšo, latvieši piedāvājušies viņam garšīgi pagatavot kādu mazu karpiņu, bet gids atteicies ar vārdiem: "Karpa ir draugs, nevis ēdiens!"

Cik pieredzējuši uz pasaules fona ir Latvijas karpisti? "Runājot skolas kategorijās, esam trešklasnieki," vērtē Rudzinskis. Līdz vidusskolai vēl jāaug, to rāda arī rezultāti sacensībās. Lielāko prieku sagādā tās karpas, kas izvilktas visgrūtākajos apstākļos. Pēdējās sacensībās Rumānijā Rudzinska komandas izlozētajā sektorā ķērās tikai 200—220 metru attālumā pie appludinātu māju pamatiem, un zem ūdens starp šo vietu un krastu bija drāšu žogs — kā velc, tā žogā, kā velc, tā žogā. "Beigās izdomājām viltīgu veidu, ar plastmasas pudeli pieliekot auklai papildu plecu, divsimt metru attālumā cēlām zivi uz augšu tā, lai viņa netiek žogā. Kad tas izdevās, tad gan bija prieks!"

Maluzvejniecībā pieķertais Lauris Dripe neliekas mierā

pikki2 — Sat, 01 May 2010 19:44:44 GMT

Prokuratūra Laura Dripes sūdzību ir saņēmusi, taču tās izskatīšana vēl nav notikusi. Kā paskaidroja virsprokurore Ingrīda Andersone, atbilstoši likumā paredzētajai kārtībai sūdzība tiks izskatīta maijā.

Lauris Dripe centās bēgt, dabas inspektors nav ļāvis

TVNET jau ziņoja, ka 2010.gada marta beigās Valsts policijas Cēsu iecirknī nozieguma sastāva trūkuma dēļ atkārtoti izbeigta izmeklēšana lietā par Laura Dripes iespējamo piekaušanu, pastāstīja iecirkņa priekšnieks Jānis Goba. Lietā vēlreiz saņemti ārstu atzinumi, pratināti liecinieki. Izmeklētāji secinājuši, ka dabas aizstāvju rīcībā nav noziedzīga nodarījuma sastāva, uz kuru iepriekš norādījis Dripe.

2008.gada 3.novembra vakarā Braslas upes krastā Lauris Dripe un viņa paziņa Ēriks Ruža tika noķerti par maluzvejniecību. Viņi lašus ķēruši dabas parka teritorijā lieguma laikā. 2009.gada septembra sākumā Cēsu rajona tiesa abus atzina par vainīgiem maluzvejniecībā. Apelācijas kārtībā lieta 2010.gada 20.maijā tiks skatīta Vidzemes apgabaltiesā.

Policija atkārtoti secinājusi, ka miesas bojājumi Dripem nodarīti aizturēšanas brīdī, kad viņš centies bēgt un viens no biedrības "Mēs zivīm" inspektoriem viņam uzkritis uz sāniem.

Dripe pametis valsts uzņēmumu algas samazinājuma dēļ

Minētais Šlesera vasalis ir viens no tiem varas partiju daudzajiem draugiem, kura funkcijas valsts akciju sabiedrībās bija partijas interešu lobēšana. Pieminēsim tikai pāris gadu laikā saņemtos atalgojumu, kādu Lauris Dripe saņēma strādādams daudzos valsts uzņēmumos.

Atzīmēšanas vērts ir fakts, ka Dripe Valsts akciju sabiedrība "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” (LVRTC)

nolēma pamest pērn 1.maijā, jo Dripi neapmierināja atalgojuma samazinājums - tas kļuva mazāks par 5000 latiem mēnesī.

Vismaz tas esot oficiālais amata atstāšanas iemesls. Kā liecina Dripes valsts amatpersonas deklarācija par 2008.gadu, LVRTC Dripem algā samaksājis 71 318 latus jeb vidēji mēnesī 5943 latus.

Lauris Dripe, Valsts amatpersonas deklarācijas (VID dati)

2008.gads:

Valsts akciju sabiedrība "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” - 71318 lati

Reklāma

Valsts akciju sabiedrība "Valsts informācijas tīkla aģentūra" - 7200 lati

Valsts akciju sabiedrība "Elektronisko sakaru direkcija" - 7200 lati

2007.gads:

Valsts akciju sabiedrība "Ceļu satiksmes drošības direkcija" - 4920 lati

Valsts akciju sabiedrība "Valsts informācijas tīkla aģentūra" - 6161 lati

Valsts akciju sabiedrība "STARPTAUTISKĀ LIDOSTA "RĪGA"" - 5220 lati

Valsts akciju sabiedrība "Elektronisko sakaru direkcija" - 6840 lati

Valsts akciju sabiedrība "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" – 39078 lati

'LR SATIKSMES MINISTRIJA' – 15678 lati

LPP/LC zieds noķerts par maluzvejniecību

2008.gada 3.novembra vakarā Braslas upes krastā Dripe un viņa paziņa Ēriks Ruža tika noķerti par maluzvejniecību. 2009.gada septembra sākumā Cēsu rajona tiesa abus atzina par vainīgiem maluzvejniecībā. Apelācijas kārtībā lieta 6.aprīlī tiks skatīta Vidzemes apgabaltiesā. Pēc maluzvejnieku noķeršanas policija sāka vēl divus kriminālprocesus, kas tika izbeigti noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ.

Cēsu policija sāka kriminālprocesu par miesas bojājumu nodarīšanu Dripem pēc tam, kad saņēma viņa iesniegumu, kurā apgalvots, ka aizturēšanas laikā vides inspektori viņu situši, tādējādi nodarot miesas bojājumus.

Otrs kriminālprocess sākts, pamatojoties uz iesniegumu, kurā Ruža norāda, ka pēc nogādāšanas policijas iecirknī viņam iesitis kāds no inspektoriem. Saistībā ar Ružas iesniegumu tiesu medicīnas eksperts konstatējis, ka miesas bojājumi maluzvejniecībā apsūdzētajam policijas iecirknī nav nodarīti.

Pagājušā gada oktobrī Vidzemes tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors Juris Sūrums policijas lēmumu par lietas izbeigšanu Dripes iespējamās piekaušanas lietā atcēla un pirmstiesas kriminālprocesu atjaunoja.

Dripe par maluzvejniecību tika aizturēts laikā, kad viņš ieņēma AS "Latvijas Valsts televīzijas un radio centrs" valdes priekšsēdētāja amatu.