“Man nav nekādu iebildumu pret cilvēku, kurš zvejos
zušus. Es zinu, ko tas nozīmē. Iespējams, ka arī citiem vajadzēja darīt
kā Ivars Daņilovs – atdot pieteikumu pagasta padomei, negaidot
uzaicinājumu. Tomēr uzskatu, ka pašvaldībai vajadzēja par to paziņot.
Iepriekšējos gados kopīgi visu pārrunājām un vienojāmies par nomas
līgumu, bet šoreiz nekas nebija zināms. Tāda savāda noslēpumainība,”
stāsta Alūksnes un Jaunalūksnes pašvaldību iestādes “Alja” direktors
Igors Zvejnieks.
Uztraucas par zušu krājumu palielināšanu
Pagasta padomes priekšsēdētāja Benita Jušvajeva skaidro, ka deputāti
nolēmuši dot citam nomas tiesības, jo iepriekšējos divus gadus tās bija
z/s “Slišiņi, ar kuru līgumu slēdza “Alja”. Turklāt šoreiz neviens cits
pretendents nebija pieteicies. Informācija bija atrodama
Zivsaimniecības fonda mājas lapā internetā. I.Zvejnieks atzīst, ka ar
šo pašvaldības lēmumu “Aljai” nekas slikts nav nodarīts. Taču Alūksnes
ezera ekspluatācijas noteikumos ir norādīts, ka katru gadu ezerā ir
jāielaiž 150 000 stikla zutīšu. “Ja zušu zvejas tiesību nomnieks grib
nākotnē vairāk zušu noķert, tad viņš domā par krājumu palielināšanu,
ielaižot mazuļus. Turpretim vienas dienas peļņā ieinteresēts cilvēks to
nedarīs,” spriež I.Zvejnieks.
Pieredze liecina, ka gadā, kad I.Daņilovs bija tača nomnieks, mazie
zuši ezerā netika ielaisti. I.Zvejniekam ir sāpīgi tāpēc, ka trīs gadus
“Alja” ir atjaunojusi zušu krājumus ezerā, katru gadu ielaižot pa 3000
ataudzētu zušu mazuļu. Tā ir lētāk, turklāt ir lielāks zušu
izdzīvošanas procents. Ja šogad zušu mazuļi netiks ielaisti ezerā, par
to vainos “Alju”. “Zušu mazuļi jau ir ielaisti ezerā. Katru gadu
pagasta padome ir devusi naudu šim mērķim, bet nekad tas netika
pieminēts informācijā. Rūpēties par zivju resursiem ir “Aljas”
pienākums, un pašvaldība nekad nav liegusi naudu, ja iestāde pati
neprot pelnīt,” uzskata B.Jušvajeva. .
Pašvaldība prasa informāciju un naudu
Rūpnieciskās zvejas tiesību nomniekam ir jāsamaksā 200 lati par zvejas
tiesību izmantošanu un 5 lati – valsts nodeva. No šīs naudas tikai 30
procenti paliek pašvaldībai, bet pārējā tiek pārskaitīta
Zivsaimniecības departamentam. I.Zvejnieks secina, ka slēdzot šādu
nomas līgumu, pašvaldībai nav nekāda labuma. Ja pagasts atradīs
līdzekļus un maksās par zušu mazuļu ielaišanu ezerā, tad “Alja” to
darīs. “Mazo zušu daudzumam būtu jābūt adekvātam noķerto zušu
daudzumam. Manuprāt, tas šogad būs krietni lielāks nekā pērn, kad laika
apstākļi nebija labvēlīgi zušu zvejai. Turklāt Ivars Daņilovs zivis
tirgos savā mājā Kolberģī,” spriež I.Zvejnieks. B.Jušvajeva piebilst,
ka zušus pārdos arī Alūksnes tirgū. Viņa uzsver, ka tieši iepriekšējos
gados pašvaldībai nebija nekāda labuma no zušu zvejas. Tai nebija pat
informācijas par nozvejoto zušu daudzumu. Tagad nomas līguma pielikumā
ir paredzēts, ka I.Daņilovam jāsamaksā 300 lati pašvaldībai. Turklāt,
ja zušu loms būs lielāks, tad arī pašvaldības speciālajā fondā viņš
iemaksās vairāk. B.Jušvajeva norāda, ka šo naudu varēs izlietot zušu
mazuļu iegādei.
Aluksniesiem.lv, Mārīte Dzene / 5.maijs 2009